Ar surdotulkojumu.

Ar subtitriem.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Ar subtitriem.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

“Viņa nav tikai viena forša latviešu sieviete, viņa ir ārkārtīgi liela mēroga sieviete. Un tas, ko es šajos gados esmu apbrīnojis, viņas spēju būt trauslai kā dzejniecei un rakstniecei, bet ārkārtīgi stiprai savā ģimenē. Tāds savienojums ir ļoti rets,” saka dzejnieces znots, aktieris Artūrs Skrastiņš Latvijas Televīzijas dokumentālajā filmā “Māras pusē. Dzejniece un rakstniece Māra Zālīte”. Filmas veidotājus vilināja iespēja ieraudzīt dzejnieci tuvu – dokumentēt mirklī, kad rodas dzejolis, – “...kad tā mazlietiņ noskrien taurenīši” – teiks dzejniece. Māra Zālīte labi zina, kā tas ir, ja darbus nepublicē piecus gadus pēc dzejoļu cikla “Kad svešu spārnu sašķelts gaiss” publicēšanas un 1980. gadā teju visus 45 tūkstošus žurnāla “Karogs” eksemplārus izņem no kioskiem, tos paspēj saņemt vien abonētāji. Viņas publiskās runas savai tautai aizķer līdz dzīlēm – Mežaparkā manifestācijā Atmodas laikā Zālīte uzrunāja tūkstošiem cilvēku. Bet pirms tam katrs teikums pārdomāts un uzrakstīts, impulsa vadīta viņa publikas priekšā neiet. Ja vajag atbildi svarīgā lietā – no inteliģences vidus allaž izvēlas Māru Zālīti. Filmā Māra Zālīte atklās, kā ir būt sabiedrības modinātājai un vai viņa maz to vēlas. Teātris viņai ir tuvs, jo uzrakstītie tēli atdzīvojas, viņiem ir miesa, tiem var pieskarties un ar tiem runāt. Būs stāsti un arī šaubas par jaunā darba – lugas par Eduardu Smiļģi – tapšanu. Māra ļauj filmas veidotājiem ieskatīties teātra vidē – tā viņai tagad esot tuvāka nekā rakstnieku vide. Dokumentālā filma atklāj personīgus stāstus par vietām, kur tapa viņas divi bestselleri: prozas grāmatas “Pieci pirksti” un “Paradīzes putni”. Viņas pienākums bija uzrakstīt saviem mazbērniem par dzimtas piedzīvoto izsūtījumā Sibīrijā. Kadri ir filmēti Latvijas simtgades gadā Tukumā, kad tika īstenota Māras Zālītes ideja – atklāts piemineklis Zigfrīdam Annai Meirovicam. Māras Zālītes miers un spēks ir viņas ģimene – ar mazbērniem var spēlēt pingpongu, ar bērniem – pārrunāt lielas idejas.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Šogad jubileju svin amatieru teātra “Rampa” un arī Latvijas Televīzijas režisore Ināra Čakste, kam varam būt pateicīgi gan par Miedziņu, kā tautā mīļi dēvē un joprojām atceras savulaik ļoti populāro LTV raidījumu “Miedziņš nāk” ar Jāni Jarānu galvenajā lomā, gan par citiem bērnu raidījumiem – arī par Ērika Kestnera un citu autoru darbu iestudējumiem, bet visvairāk – par sirds siltumu un labestību, ko viņa izstaro. Ināras ceļš uz mākslu sākās ar sapni par skatuvi – jaunā Ināra Šūmane (Ināras meitas uzvārds) vēlējās kļūt par aktrisi. Tie bija 60. gadi, kad aktieri bija teju dievu vietā, laiks, kad vidusskolnieces skolas formās ar baltiem priekšautiem un baltām, ar zobu pulveri pucētām auduma čībiņām pēc izrādēm sagaidīja staltos jaunos aktierus ar kautrīgiem puķu pušķīšiem. Jaunajai rīdziniecei Inārai bija sapnis – satikties ar viņiem arī uz skatuves. Kaut kad. Varbūt. Lai uzzinātu sižeta turpinājumu, jāskatās raidījums, taču skaidrs ir viens: Ināras dzīve ir bijusi piedzīvojumiem bagāta. Un kā gan ne? – zinātāji mēdz apgalvot, ka Čakstes kundzei neesot nekā neiespējama: ja vajag, viņa varot apturēt pat lidmašīnu.

Šīs dienas “Īsto latvju saimnieču” namamāte Katrīna ir īsts cilvēks – orķestris! Kopā ar vīru viņa audzina četrus bērnus, rūpējas par saimniecību, vada savu uzņēmumu, gatavo pastu, strādā un gandrīz katru nedēļu piedalās velobraukšanas sacensībās. Katrīna ir neapstādināma – īsts latviskā darba tikuma iemiesojums. Viņas sapnis ir pašas restorāns, un ceļā uz to jau tapusi plaši atzītā “Kipuru” pasta jeb makaroni – Pļaviņu pusē labi zināmi un iemīļoti. Saimnieces, ierodoties viņas sētā, uzreiz tiek iesaistītas darbos un drīz vien var baudīt arī to augļus: pašu kultu sviestu un Katrīnas īpašo sieru. Kad pirmais izsalkums remdēts, laiks sēsties uz velosipēdiem! Kurai no dāmām šis būs īsts izaicinājums? Katrīna visu dienu uzturēs latvisku noskaņu – galdā cels pašu gatavotu pastu un burkānkūku. Vai saimnieces būs sajūsmā? Un kura no viņām tomēr atteiksies no Katrīnas piedāvātajām sēnēm? Tas viss “Īsto latvju saimnieču” desmitās sezonas ceturtajā raidījumā.

Bātā ir sākusies kāzu sezona. Lotijas un Billija kāzu laikā tiek nogalināts mācītājs Mičels Morisons. Līgava Florensa Sondersa tiek noindēta mielasta laikā. Kad notiek slepkavība vēl trešajās kāzās, Makdonaldai un Dodsam sākas īstākā skriešanās ar laiku, lai atrastu slepkavu un nepieļautu jaunas traģēdijas., ar subtitriem.

Pīts un Medija dodas uz tiesas sēdi, kas izšķirs Teo un Deivida likteni. Viņu izredzes nav labas, jo Mailss iestādēm par viņiem stāsta melus. Pīts un Medija tiesā runā par savām attiecībām, par Medijas pēcdzemdību depresiju un par savu mīlestību pret abiem bērniem. Mailsa liecības laikā viņam tiek sagādāts nepatīkams pārsteigums no pagātnes. Nākamajā rītā tiesa saņem anonīmu video, kurā redzams, ka Mailss Teo dod kanabisa želejas konfektes. Tas maina situāciju, un tiesnese lemj, ka Teo jāatgriežas pie Pīta un Medijas. Deivids paliek pie Lūsijas, bet Mailsam uz izmeklēšanas laiku jāatstāj ģimenes māja., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

. Parasto zeltainīšu bojāeja Vietējā ciemā notiek savāda nelaime. Tauriņu kolekcionārs un skolas direktors tiek atrasts miris, piesprausts pie sienas – gluži kā viņa kolekcijas objekti. 3. sērija. Zīmējumi un nāve Festivāla laikā tiek nogalināta kāda sieviete, bijusī supermodele. Vienīgais pavediens ir komiksi, un Bārnabijam ar kolēģiem ir jāsaprot, kur beidzas fakti un sākas fikcija, jo nekas nav tā, kā izskatās., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Trusēns Simons nav parasts, mazs trušu puika. Viņš ir Super-trusis! Un arī mazs resgalis. Viņš ir skaļš, drosmīgs un gatavs glābt pasauli. Simons meklē piedzīvojumus un ideju viņam netrūkst. Ielīst veca koka tumšajā dobumā? Vasaras nakti pārlaist dārzā? Izpeldēties aukstā baseinā? – Nieki vien… Vismaz līdz brīdim, kad tiešām paliek bail… Vai gadās pieslapināt bikses. Tad viņu uzmundrina tētis, mamma un mazais brālītis Gaspārs. Un Simons atkal kļūst par Super-trusi.

Animācijas seriāls bērniem «Pelēns Tips» ir balstīts uz pasaulē slavenās bērnu grāmatas ar tādu pašu nosaukumu motīviem. Mazā pļavas stūrītī, līdzās cilvēku pasaulei atrodas Pelēna Tipa dzimtais ciemats. Tips dzīvo mājiņā, kas uzbūvēta no cilvēku atstātajām nevajadzīgajām lietām.

Balstīts uz pasaulē populārās bērnu grāmatas “Pelēns Tips” motīviem, animācijas seriāls bērniem “Pelēns Tips” atgriežas ar otro sezonu. Kopumā 26 jaunās epizodes tika veidotas jau 2016. gada beigās, sekojot pirmās sezonas lieliskajiem panākumiem vairāk nekā 50 pasaules valstīs. Pelēns Tips mācās būt pieaudzis, taču sava spurainā un delverīgā rakstura dēļ, kā allaž, iekuļas ķibelēs. Taču Tipa ģimene un draugi viņu atbalsta – gan tad, kad Tips apmaldās viens pats mežā, gan arī tad, kad nakts vidū nevēlas doties gulēt, jo dzird savādus meža trokšņus. Tad pelēns Tips ir jānomierina, sakot, ka tie ir tikai koki, kas naktī skaļi šalc, bet viņa draugus neviens nemēģina nolaupīt.

Dumpīgā bitīte nolemj meklēt laimi pasaulē un pamet bišu stropu. Ārā viņu gaida jaunas draudzības un arī šķēršļi, ar kuriem Maijai nenācās sastapties bišu stropa drošībā. Taču bitīte Maija atgriežas mājās un labprāt savās zināšanās un novērojumos dalās arī ar pārējām bitēm.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Augot Mežonīgajos rietumos un klausoties sava tēta aizraujošos stāstus, kāmim Billijam, kas ģērbies kovboja tērpā, rodas kvēla vēlēšanās arī pašam visu piedzīvot. Tā kā katra jauna diena Billijam dāvā iespēju doties visslavenāko kovboju cienīgos piedzīvojumos, viņš ir apņēmies neko nelaist garām. Billijs līdzi ņem savu uzticamo draugu slieku Žanu Klodu un savu draudzeni akmeņu caunu Sūziju, un trijatā viņi dodas piedzīvojumu meklējumos.

“Superdienas” varoņi velosipēdu no jauna neizgudros, bet viņi satiks to ekspertu Tomu Ērenpreisu un kopā iemācīsies, kas jādara, kad velosipēdam nokrīt ķēde. Mazie pētnieki kopā ar ekspertu iemācīsies arī to, kā pareizi salabot velosipēda riepu, ja tai visu laiku pazūd gaiss. Jaunu superspēju nekad nevar būt par daudz, tāpēc mācīsimies velosipēdu labot pašu rokām.

Urga ir ātra, viņa ir gudra, un viņu visu laiku zinātkāre urda. Urgai ļoti patīk koki. Viņai patīk ar tiem spēlēties, patīk tajos rāpties, patīk kokus nogaršot un reizēm arī nozust kokos. Un vēl Urgai patīk iet skolā. Lai mācītos un kopā ar draugiem darītu blēņas. Dzīvespriecīgā suņu meitene Urga kopā ar savu saimnieci Helēnu dodas izzināt Latvijas dabu.

Šķiet, ka Santoss zina par Veras pagātni krietni vairāk nekā visi citi, un viņš liek meitenei izstāstīt patiesību – ka viņa ir Karilas hercogu meita. Tikmēr vienīgā patiesība, ko vēlas zināt Simona un Kandela, ir par Virtudesu. Virējas saņems kādu vēstuli, kas varētu vedināt tuvāk patiesībai. Krusa turpina cieši novērot Manuelu, neņemot vērā dēla pieaugošo neapmierinātību par mātes paranoju. Hana vienmēr vēlējusies pavadīt savu dzīvi kopā ar Manuelu, bet tagad, kad sapnis var pārvērsties realitātē, viņu sāk mākt šaubas…, ar subtitriem.

Mazā zvejnieku būdiņā mitinās kaķēns un mazs puika, kuru tētis iesaucis par Vanadziņu. Trijotne dzīvo nabadzīgi, bet laimīgi, tēvs katru dienu iet jūrā zvejot zivis, līdz saceļas vētra un tētis nepārnāk. Viens no izteiksmē lakoniskākajiem un spēcīgākajiem Arnolda Burova darbiem. Atturīga, ziemeļnieciska krāsu gamma, kas iekļaujas 70.–80. gadu latviešu tēlotājmākslas tradīcijā, dramatisms, kurā uzdzirkstī poētiskas metaforas. Filmas nesteidzīgais ritms, rituālā ikdienas rutīnas atkārtošanās, tēva un Vanadziņa tuvība, jūras un zvejnieku ikdienas skarbums – tas viss sagatavo skatītāju eksistenciāli skarbajam finālam. Animācijas filma “Vanadziņš” ir vienīgais animācijas darbs Latvijas Kultūras kanonā. Filmas restaurācija notika Arnolda Burova darbu izlases ietvaros, atjaunojot arī tādas animācijas filmas kā “Kikerigū”, “Tīģeris Ņau Ņau”, “Puķu Ansis”, “Dullais Dauka”, “Bums un Piramidons”, “Pasaka par vērdiņu”, “Ragainais māls”, “Si-si-dra”.

Raidījumā “” pirms izrādes pieaugušie Ketija Šēnberga, Juris Hiršs un bērni Astrīda Šēnberga, Regnārs Šēnbergs, Matilde Būmeistere, Edvarts Būmeisters sarunājas par mūžam aktuālo jautājumu: kas ir blēņa un nedarbs un kas nav? Viņi atzīsies sen darītos nedarbos, kas – jocīgi! – celti gaismā, iegūst daudz gaišākas krāsas nekā tolaik, kad, baiļu iniciēti, tika pastrādāti., ar subtitriem.

Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstītais projekts “Teātris.zip bērniem” 2025. gada rudens sezonu uzsāk ar lielisku piedāvājumu: “Willa teātra” izrādi “Augusts, zupas neēdājs”, ko iesaka vecākiem skatīties kopā ar bērniem. Izrādes literārais pirmavots radies ļoti interesanti. Proti, tuvojoties 1844. gada Ziemassvētkiem, vācu psihiatrs Heinrihs Hofmanis savam dēlam vēlējies uzdāvināt bilžu grāmatu, taču, vīlies piedāvājumā, pie rakstīšanas ķēries pats, savu grāmatu veidodams no desmit stāstiņiem, kuros desmit bērni pirms pusotra gadsimta dara to pašu, ko bērni šodien: plēš mantas, apskauž māsas un brāļus, apsaukā viens otru, ākstās pie galda, spēlējas ar uguni un slepus ēd saldumus. Starp 10 stāstiem ir gan palaidnību stāsti, kad otram pie deguna karina beigtu peli, gan rakstura vājību stāsti – kad bērni kaut ko nočiepj, izjūt greizsirdību, dusmas un skaudību. Viena otra palaidnība beidzas patiešām traģiski – ar letālām beigām, bet režisore Anta Priedīte, pati arī profesionāla horeogrāfe, to pārvērtusi melnajā humorā, tango formātā, arī traģiski baisās situācijas izspēlējot ar īstu mākslinieces apetīti., ar subtitriem.

Džozijas ārstēšanā novērojami uzlabojumi – izrakstītais medikaments, šķiet, darbojas lieliski, un Mārtins ar Kārinu var uzelpot un raudzīties skaistajā kopdzīves nākotnē. Ģimnāzijas direktors Gēro Jungs nokrīt pa kāpnēm – iemesls bijis reibonis. Mārtins ārstē ievainoto locītavu, taču pamana atmiņas problēmas. Pēc neilga laika direktors zaudē samaņu vēlreiz, un Mārtinam jāiedziļinās pacienta vēsturē, lai saprastu paģībšanu iemeslus, kas izrādās daudz dziļāki un sarežģītāki.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Sievietes latviešu dzejā vienmēr ir bijušas kā noslēpumaini ziedi, kas savu dvēseli uzliek uz baltas lapas melnos burtos. Izkliedz, izčukst, izdzied. Sieviešu radītā dzeja mēdz būt tiešāka, trauslāka, agresīvāka, arī smeldzīgāka. Vai tikai pēc intonācijas ir iespējams uzminēt, ka dzejas rindas rakstījusi sieviete? Vai tikai laimes trīsas vai nepiepildīta mīlestība sievietēm gadsimtu garumā likusi rakstīt dzeju? Kāds nezināms autors teicis: “No sievietes nopūtām radās dzeja.” Kāds cita nezināma autora dzejolis atrasts pie jaunām sievietēm – pašnāvniecēm. Tas devis iedvesmu, lai dramaturģes māsas Agnese un Madara Rutkēvičas radītu lugu, kurā spēlēja pašas kopā ar divām izcilām Jaunā Rīgas teātra aktrisēm – Elitu Kļaviņu un Sandru Kļaviņu. Viņas sauca par romantiķēm un bohēmistēm. “Nē, sieviete, tavs īstais vārds nav vājums,” rakstīja Ārija Elksne. “Es esmu sieviete,” – Vizmas Belševicas vārdiem dziedāja Elīna Garanča. 20. gadsimta dzejnieces sievietes – no Austras Skujiņas, Mirdzas Ķempes līdz Kornēlijai Apšukrūmai un Annai Fomai. Noslēpumainie likteņstāsti, kurus var izlasīt starp rindām. Tos šķetina raidījums “Nacionālie dārgumi”.

Rakstnieci, dzejnieci un tulkotāju Vizmu Belševicu uzskatīja par tautas sirdsapziņu. Viņu vairākkārt izvirzīja Nobela prēmijai, bet viņu aizliedza publicēt un gribēja salauzt viņas personību. Daudz vienam liktenim... “Esam jau šo to aizmirsuši par nesenajiem nebrīves gadu desmitiem, pieraduši un atzinuši par labu esam frāzi – “tāds bija (ir) laiks un citādi nevarēja (nevar)”. Laiks atgādināt, ka bija cilvēki, kuri tam nekalpoja un saglabāja sevi un savu patiesību mākslā. Viengabalaina, bezkompromisa personība ar augstu sāpju slieksni gan personīgos pārdzīvojumos, gan tautas likteņa izjūtā – tāda ir Vizma Belševica,” stāsta filmas režisore Mārīte Balode. Vizmas Belševicas dzīvesstāsts zināms pavirši un jau piemirsies, tādēļ to mēģinās izstāstīt viņas vīrs Zigurds Elsbergs, dēls Jānis Elsbergs, gara līdzinieks, dzejnieks Knuts Skujenieks un pašas dzejnieces publicētās intervijas, kuras lasīs aktrise Dace Bonāte. “Kaut arī Vizma Belševica tikpat kā nav filmēta, mums izdevās saņemt vienreizēju dāvanu no zviedru režisora Larsa Helandera – videomateriālu, kurā dzejniece filmēta viņas visdziļākajos aizlieguma gados – 70. gadu vidū. Laiks atmiņas un piemiņu skatīt jaunā kontekstā,” – tā Mārīte Balode.

Ar surdotulkojumu.

2011. gada aprīļa beigās dzejniece Anda Līce svinēja skaistu apaļu jubileju. 70 gadi ir labs brīdis mūžā, lai pateiktu saviem senčiem, savai mammai paldies par labajiem gēniem, taisno muguru un gaišo, priecīgo prātu. Videofilmā dzejniece runā arī par trim laikiem savā dzīvē, kuru robežu spilgti iezīmējis 1949. gada 25. marts.

Ar surdotulkojumu.

Dzejnieces Ārijas Elksnes dzeja komponistu Imanta Kalniņa, Zigmara Liepiņa, Ulda Stabulnieka dziesmās.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Zālaines nodrošina barību neskaitāmām ģimenēm. Zāle aug nepārtraukti, tās krājumi ir neizsmeļami. Taču atklātā līdzenumā īsti nav, kur paslēpties. Tāpēc vecākiem ir grūtības pasargāt savus mazuļus barošanās laikā. Hiēnsuņu vecākiem problēmas sagādā neapdomīgie un nepieredzējušie pusaudži, kas sabojā medības, pirms tās vēl sākušās. Ziemeļamerikas lapsai rodas jauni izaicinājumi mazuļu nosargāšanā un barošanā, jo tuksnesī pēc lietavām sazēlusi gara zāle… Anglijā podnieklapsene par savām atvasēm rūpējas viena, mazās dzērves – divatā, taču ir ģimenes, kurās ar abiem vecākiem nepietiek, lai pasargātu mazuļus. Savukārt Patagonijā gvanako saskaras ar cilvēku izraisītajām problēmām, no kurām gadā mirst 30 000 šīs sugas dzīvnieku. Ne vienmēr problēmu risinājumi ir sarežģīti – dažreiz mēs varam savvaļas dzīvniekiem palīdzēt pavisam vienkārši. Kā – par to šajā sērijā., ar subtitriem.

Ar subtitriem.

Dokumentālais seriāls “Garainis” otro gadu meklē atbildes uz jautājumiem: kā iedvesma dzīvo pāri laikam? Kas notiek, kad satiekas divi mākslinieki no dažādām mākslām? Vai izrādes, gleznas, rasējumi, notis un kinolentes ceļas no vienas un tās pašas gara ainavas? Ik epizodi savus atbilžu variantus piedāvā spilgtas un spēcīgas personības, ceļojot kopā ar Martu Selecku un Gustavu Terzenu. Katrīna Neiburga – Hardijs Lediņš Kā restaurēt nebijušas sajūtas un kā uzbūvēt sapņu mašīnu? Kur mākslinieces Katrīnas Neiburgas maršrutā ir avangarda mūziķa un arhitekta Hardija Lediņa pieturas punkti? Dokumentālā seriāla “Garainis” otrā gada pirmais ceļojums. Ar taksometru uz jūru, pa ceļam – zivis, zvīņas un asakas, zupa, videomāksla un Bolderājas dzelzceļš.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

“Viņa nav tikai viena forša latviešu sieviete, viņa ir ārkārtīgi liela mēroga sieviete. Un tas, ko es šajos gados esmu apbrīnojis, viņas spēju būt trauslai kā dzejniecei un rakstniecei, bet ārkārtīgi stiprai savā ģimenē. Tāds savienojums ir ļoti rets,” saka dzejnieces znots, aktieris Artūrs Skrastiņš Latvijas Televīzijas dokumentālajā filmā “Māras pusē. Dzejniece un rakstniece Māra Zālīte”. Filmas veidotājus vilināja iespēja ieraudzīt dzejnieci tuvu – dokumentēt mirklī, kad rodas dzejolis, – “...kad tā mazlietiņ noskrien taurenīši” – teiks dzejniece. Māra Zālīte labi zina, kā tas ir, ja darbus nepublicē piecus gadus pēc dzejoļu cikla “Kad svešu spārnu sašķelts gaiss” publicēšanas un 1980. gadā teju visus 45 tūkstošus žurnāla “Karogs” eksemplārus izņem no kioskiem, tos paspēj saņemt vien abonētāji. Viņas publiskās runas savai tautai aizķer līdz dzīlēm – Mežaparkā manifestācijā Atmodas laikā Zālīte uzrunāja tūkstošiem cilvēku. Bet pirms tam katrs teikums pārdomāts un uzrakstīts, impulsa vadīta viņa publikas priekšā neiet. Ja vajag atbildi svarīgā lietā – no inteliģences vidus allaž izvēlas Māru Zālīti. Filmā Māra Zālīte atklās, kā ir būt sabiedrības modinātājai un vai viņa maz to vēlas. Teātris viņai ir tuvs, jo uzrakstītie tēli atdzīvojas, viņiem ir miesa, tiem var pieskarties un ar tiem runāt. Būs stāsti un arī šaubas par jaunā darba – lugas par Eduardu Smiļģi – tapšanu. Māra ļauj filmas veidotājiem ieskatīties teātra vidē – tā viņai tagad esot tuvāka nekā rakstnieku vide. Dokumentālā filma atklāj personīgus stāstus par vietām, kur tapa viņas divi bestselleri: prozas grāmatas “Pieci pirksti” un “Paradīzes putni”. Viņas pienākums bija uzrakstīt saviem mazbērniem par dzimtas piedzīvoto izsūtījumā Sibīrijā. Kadri ir filmēti Latvijas simtgades gadā Tukumā, kad tika īstenota Māras Zālītes ideja – atklāts piemineklis Zigfrīdam Annai Meirovicam. Māras Zālītes miers un spēks ir viņas ģimene – ar mazbērniem var spēlēt pingpongu, ar bērniem – pārrunāt lielas idejas.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Šogad jubileju svin amatieru teātra “Rampa” un arī Latvijas Televīzijas režisore Ināra Čakste, kam varam būt pateicīgi gan par Miedziņu, kā tautā mīļi dēvē un joprojām atceras savulaik ļoti populāro LTV raidījumu “Miedziņš nāk” ar Jāni Jarānu galvenajā lomā, gan par citiem bērnu raidījumiem – arī par Ērika Kestnera un citu autoru darbu iestudējumiem, bet visvairāk – par sirds siltumu un labestību, ko viņa izstaro. Ināras ceļš uz mākslu sākās ar sapni par skatuvi – jaunā Ināra Šūmane (Ināras meitas uzvārds) vēlējās kļūt par aktrisi. Tie bija 60. gadi, kad aktieri bija teju dievu vietā, laiks, kad vidusskolnieces skolas formās ar baltiem priekšautiem un baltām, ar zobu pulveri pucētām auduma čībiņām pēc izrādēm sagaidīja staltos jaunos aktierus ar kautrīgiem puķu pušķīšiem. Jaunajai rīdziniecei Inārai bija sapnis – satikties ar viņiem arī uz skatuves. Kaut kad. Varbūt. Lai uzzinātu sižeta turpinājumu, jāskatās raidījums, taču skaidrs ir viens: Ināras dzīve ir bijusi piedzīvojumiem bagāta. Un kā gan ne? – zinātāji mēdz apgalvot, ka Čakstes kundzei neesot nekā neiespējama: ja vajag, viņa varot apturēt pat lidmašīnu.

Apraksts nav pieejams.

Bātā ir sākusies kāzu sezona. Lotijas un Billija kāzu laikā tiek nogalināts mācītājs Mičels Morisons. Līgava Florensa Sondersa tiek noindēta mielasta laikā. Kad notiek slepkavība vēl trešajās kāzās, Makdonaldai un Dodsam sākas īstākā skriešanās ar laiku, lai atrastu slepkavu un nepieļautu jaunas traģēdijas., ar subtitriem.

“Tie, kas ir strādājuši ar un ap Ziedoni, ir ieviesuši tādu jēdzienu kā “Ziedoņa faktors”. To apmēram var izstāstīt tā, ka tu kaut ko komponē, ņemies, bet beigās tas nostājas kaut kā nedaudz savādāk, bet labāk. Tas ir tas brīnums, ka, pieskaroties Ziedoņa darbiem, viņš tos piekārto “pa savam”, pat tagad, jau aizsaulē esot,” tā saka Kārlis Lācis. Koncertuzvedumā “Ziedonis. Lācis. Vīrieši” izskan dziesmas, kuras ir speciāli rakstītas katram izpildītājam. Komponists Kārlis Lācis Ziedoņa Vīriešiem licis runāt atklāti, vienlaikus saglabājot sajūtu, ka tas viss var būt arī blefs. Koncertā piedalās Intars Busulis, Jānis Šipkēvics, Renārs Kaupers, Jānis Aišpurs, Artūrs Skrastiņš, Kaspars Znotiņš un Andris Keišs. Koncertuzveduma scenogrāfs un režisors ir Reinis Suhanovs, ar kuru kopā saturu radīja aktieri Artūrs Skrastiņš, Kaspars Znotiņš un Andris Keišs. Horeogrāfe – Elīna Gediņa. Piedalās mūziķi: Jānis Stafeckis – kontrabass, Artūrs Noviks – akordeons, Māris Jēkabsons – pūšamie instrumenti, Kaspars Grigalis un Ainis Zavackis – sitamie instrumenti, Kaspars Zemītis – ģitāra un Kārlis Lācis – pie taustiņiem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

. Parasto zeltainīšu bojāeja Vietējā ciemā notiek savāda nelaime. Tauriņu kolekcionārs un skolas direktors tiek atrasts miris, piesprausts pie sienas – gluži kā viņa kolekcijas objekti. 3. sērija. Zīmējumi un nāve Festivāla laikā tiek nogalināta kāda sieviete, bijusī supermodele. Vienīgais pavediens ir komiksi, un Bārnabijam ar kolēģiem ir jāsaprot, kur beidzas fakti un sākas fikcija, jo nekas nav tā, kā izskatās., ar subtitriem.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Trusēns Simons nav parasts, mazs trušu puika. Viņš ir Super-trusis! Un arī mazs resgalis. Viņš ir skaļš, drosmīgs un gatavs glābt pasauli. Simons meklē piedzīvojumus un ideju viņam netrūkst. Ielīst veca koka tumšajā dobumā? Vasaras nakti pārlaist dārzā? Izpeldēties aukstā baseinā? – Nieki vien… Vismaz līdz brīdim, kad tiešām paliek bail… Vai gadās pieslapināt bikses. Tad viņu uzmundrina tētis, mamma un mazais brālītis Gaspārs. Un Simons atkal kļūst par Super-trusi.

Animācijas seriāls bērniem «Pelēns Tips» ir balstīts uz pasaulē slavenās bērnu grāmatas ar tādu pašu nosaukumu motīviem. Mazā pļavas stūrītī, līdzās cilvēku pasaulei atrodas Pelēna Tipa dzimtais ciemats. Tips dzīvo mājiņā, kas uzbūvēta no cilvēku atstātajām nevajadzīgajām lietām.

Apraksts nav pieejams.

Balstīts uz pasaulē populārās bērnu grāmatas “Pelēns Tips” motīviem, animācijas seriāls bērniem “Pelēns Tips” atgriežas ar otro sezonu. Kopumā 26 jaunās epizodes tika veidotas jau 2016. gada beigās, sekojot pirmās sezonas lieliskajiem panākumiem vairāk nekā 50 pasaules valstīs. Pelēns Tips mācās būt pieaudzis, taču sava spurainā un delverīgā rakstura dēļ, kā allaž, iekuļas ķibelēs. Taču Tipa ģimene un draugi viņu atbalsta – gan tad, kad Tips apmaldās viens pats mežā, gan arī tad, kad nakts vidū nevēlas doties gulēt, jo dzird savādus meža trokšņus. Tad pelēns Tips ir jānomierina, sakot, ka tie ir tikai koki, kas naktī skaļi šalc, bet viņa draugus neviens nemēģina nolaupīt.

Dumpīgā bitīte nolemj meklēt laimi pasaulē un pamet bišu stropu. Ārā viņu gaida jaunas draudzības un arī šķēršļi, ar kuriem Maijai nenācās sastapties bišu stropa drošībā. Taču bitīte Maija atgriežas mājās un labprāt savās zināšanās un novērojumos dalās arī ar pārējām bitēm.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Augot Mežonīgajos rietumos un klausoties sava tēta aizraujošos stāstus, kāmim Billijam, kas ģērbies kovboja tērpā, rodas kvēla vēlēšanās arī pašam visu piedzīvot. Tā kā katra jauna diena Billijam dāvā iespēju doties visslavenāko kovboju cienīgos piedzīvojumos, viņš ir apņēmies neko nelaist garām. Billijs līdzi ņem savu uzticamo draugu slieku Žanu Klodu un savu draudzeni akmeņu caunu Sūziju, un trijatā viņi dodas piedzīvojumu meklējumos.

“Superdienas” varoņi velosipēdu no jauna neizgudros, bet viņi satiks to ekspertu Tomu Ērenpreisu un kopā iemācīsies, kas jādara, kad velosipēdam nokrīt ķēde. Mazie pētnieki kopā ar ekspertu iemācīsies arī to, kā pareizi salabot velosipēda riepu, ja tai visu laiku pazūd gaiss. Jaunu superspēju nekad nevar būt par daudz, tāpēc mācīsimies velosipēdu labot pašu rokām.

Apraksts nav pieejams.

Tuta Londonā Hello! My name is Tuta! Tuta un Lapsiņa ir nonākušas Londonā, lai aplūkotu skaisto Bakingemas pili, Temzas upi un Tauera tiltu. Skaties sēriju un dodies baudīt pēcpusdienas tēju kopā ar Tutu un Lapsiņu! Divas Tutas un mode Melnā Lapsa un Āpsītis šodien ir nolēmuši iejusties modes ekspertu lomā. Vai Tu zini, kas ir mode? Un vai Melnajai Lapsai izdosies pierunāt Tutu mainīt savu garderobi? Skaties sēriju un piedzīvo modes skati kopā ar Tutu!, ar surdotulkojumu.

Urga ir ātra, viņa ir gudra, un viņu visu laiku zinātkāre urda. Urgai ļoti patīk koki. Viņai patīk ar tiem spēlēties, patīk tajos rāpties, patīk kokus nogaršot un reizēm arī nozust kokos. Un vēl Urgai patīk iet skolā. Lai mācītos un kopā ar draugiem darītu blēņas. Dzīvespriecīgā suņu meitene Urga kopā ar savu saimnieci Helēnu dodas izzināt Latvijas dabu.

Ziņkārīgs un ideālistisks Mumintrollis ar savu neparasto ģimeni un kaprīzajiem draugiem aizvedīs mūs piedzīvojumos Muminielejas maģiskajā pasaulē. Dažkārt viņi dosies tālāk par ieleju uz lielajiem plašumiem, milzīgajiem, tumšajiem mežiem, noslēpumainām, tālām salām un vientuļiem, bīstamiem kalniem.

Mazā zvejnieku būdiņā mitinās kaķēns un mazs puika, kuru tētis iesaucis par Vanadziņu. Trijotne dzīvo nabadzīgi, bet laimīgi, tēvs katru dienu iet jūrā zvejot zivis, līdz saceļas vētra un tētis nepārnāk. Viens no izteiksmē lakoniskākajiem un spēcīgākajiem Arnolda Burova darbiem. Atturīga, ziemeļnieciska krāsu gamma, kas iekļaujas 70.–80. gadu latviešu tēlotājmākslas tradīcijā, dramatisms, kurā uzdzirkstī poētiskas metaforas. Filmas nesteidzīgais ritms, rituālā ikdienas rutīnas atkārtošanās, tēva un Vanadziņa tuvība, jūras un zvejnieku ikdienas skarbums – tas viss sagatavo skatītāju eksistenciāli skarbajam finālam. Animācijas filma “Vanadziņš” ir vienīgais animācijas darbs Latvijas Kultūras kanonā. Filmas restaurācija notika Arnolda Burova darbu izlases ietvaros, atjaunojot arī tādas animācijas filmas kā “Kikerigū”, “Tīģeris Ņau Ņau”, “Puķu Ansis”, “Dullais Dauka”, “Bums un Piramidons”, “Pasaka par vērdiņu”, “Ragainais māls”, “Si-si-dra”.

Dokumentālā filma par Vudgrīnas suņu patversmi, kas saved kopā radniecīgas dvēseles – suņus ar jaunajiem saimniekiem. Katrā sērijā iepazīstamies ar vairākiem suņiem, kurus liktenis atvedis uz patversmi, un vairākiem cilvēkiem, kuri meklē sev jaunus četrkājainos draugus. 1. sērija Kāds pāris no Londonas sastop divus ļoti atšķirīgus suņus – drošo un rotaļīgo Stafordšīras terjeru Bellu un nedaudz bailīgo terjeru, vārdā Čeha. Šķiet, ka Bella dod priekšroku Džejam, taču pēdējais vārds piederēs viņa dzīvesbiedrei Rošni. Tikmēr Eimijai un Aleksam jāpieņem lēmums, vai viņi būs gatavi izaicinājumam – viņiem piemeklēts neredzīgs spaniels. Savukārt Stafordšīras terjers vārdā Vinnija ir pieķēries savai hendlerei. Vai viņas sirdī atradīsies vieta mīlestībai pret Džesu?, ar subtitriem.

Raidījumā “” pirms izrādes pieaugušie Ketija Šēnberga, Juris Hiršs un bērni Astrīda Šēnberga, Regnārs Šēnbergs, Matilde Būmeistere, Edvarts Būmeisters sarunājas par mūžam aktuālo jautājumu: kas ir blēņa un nedarbs un kas nav? Viņi atzīsies sen darītos nedarbos, kas – jocīgi! – celti gaismā, iegūst daudz gaišākas krāsas nekā tolaik, kad, baiļu iniciēti, tika pastrādāti., ar subtitriem.

Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstītais projekts “Teātris.zip bērniem” 2025. gada rudens sezonu uzsāk ar lielisku piedāvājumu: “Willa teātra” izrādi “Augusts, zupas neēdājs”, ko iesaka vecākiem skatīties kopā ar bērniem. Izrādes literārais pirmavots radies ļoti interesanti. Proti, tuvojoties 1844. gada Ziemassvētkiem, vācu psihiatrs Heinrihs Hofmanis savam dēlam vēlējies uzdāvināt bilžu grāmatu, taču, vīlies piedāvājumā, pie rakstīšanas ķēries pats, savu grāmatu veidodams no desmit stāstiņiem, kuros desmit bērni pirms pusotra gadsimta dara to pašu, ko bērni šodien: plēš mantas, apskauž māsas un brāļus, apsaukā viens otru, ākstās pie galda, spēlējas ar uguni un slepus ēd saldumus. Starp 10 stāstiem ir gan palaidnību stāsti, kad otram pie deguna karina beigtu peli, gan rakstura vājību stāsti – kad bērni kaut ko nočiepj, izjūt greizsirdību, dusmas un skaudību. Viena otra palaidnība beidzas patiešām traģiski – ar letālām beigām, bet režisore Anta Priedīte, pati arī profesionāla horeogrāfe, to pārvērtusi melnajā humorā, tango formātā, arī traģiski baisās situācijas izspēlējot ar īstu mākslinieces apetīti., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Sievietes latviešu dzejā vienmēr ir bijušas kā noslēpumaini ziedi, kas savu dvēseli uzliek uz baltas lapas melnos burtos. Izkliedz, izčukst, izdzied. Sieviešu radītā dzeja mēdz būt tiešāka, trauslāka, agresīvāka, arī smeldzīgāka. Vai tikai pēc intonācijas ir iespējams uzminēt, ka dzejas rindas rakstījusi sieviete? Vai tikai laimes trīsas vai nepiepildīta mīlestība sievietēm gadsimtu garumā likusi rakstīt dzeju? Kāds nezināms autors teicis: “No sievietes nopūtām radās dzeja.” Kāds cita nezināma autora dzejolis atrasts pie jaunām sievietēm – pašnāvniecēm. Tas devis iedvesmu, lai dramaturģes māsas Agnese un Madara Rutkēvičas radītu lugu, kurā spēlēja pašas kopā ar divām izcilām Jaunā Rīgas teātra aktrisēm – Elitu Kļaviņu un Sandru Kļaviņu. Viņas sauca par romantiķēm un bohēmistēm. “Nē, sieviete, tavs īstais vārds nav vājums,” rakstīja Ārija Elksne. “Es esmu sieviete,” – Vizmas Belševicas vārdiem dziedāja Elīna Garanča. 20. gadsimta dzejnieces sievietes – no Austras Skujiņas, Mirdzas Ķempes līdz Kornēlijai Apšukrūmai un Annai Fomai. Noslēpumainie likteņstāsti, kurus var izlasīt starp rindām. Tos šķetina raidījums “Nacionālie dārgumi”.

Ar surdotulkojumu.

Rakstnieci, dzejnieci un tulkotāju Vizmu Belševicu uzskatīja par tautas sirdsapziņu. Viņu vairākkārt izvirzīja Nobela prēmijai, bet viņu aizliedza publicēt un gribēja salauzt viņas personību. Daudz vienam liktenim... “Esam jau šo to aizmirsuši par nesenajiem nebrīves gadu desmitiem, pieraduši un atzinuši par labu esam frāzi – “tāds bija (ir) laiks un citādi nevarēja (nevar)”. Laiks atgādināt, ka bija cilvēki, kuri tam nekalpoja un saglabāja sevi un savu patiesību mākslā. Viengabalaina, bezkompromisa personība ar augstu sāpju slieksni gan personīgos pārdzīvojumos, gan tautas likteņa izjūtā – tāda ir Vizma Belševica,” stāsta filmas režisore Mārīte Balode. Vizmas Belševicas dzīvesstāsts zināms pavirši un jau piemirsies, tādēļ to mēģinās izstāstīt viņas vīrs Zigurds Elsbergs, dēls Jānis Elsbergs, gara līdzinieks, dzejnieks Knuts Skujenieks un pašas dzejnieces publicētās intervijas, kuras lasīs aktrise Dace Bonāte. “Kaut arī Vizma Belševica tikpat kā nav filmēta, mums izdevās saņemt vienreizēju dāvanu no zviedru režisora Larsa Helandera – videomateriālu, kurā dzejniece filmēta viņas visdziļākajos aizlieguma gados – 70. gadu vidū. Laiks atmiņas un piemiņu skatīt jaunā kontekstā,” – tā Mārīte Balode.

“” Ilmāra Latkovska vadībā jaunajā sezonā desmit sērijās aplūkos desmit bibliskos baušļus mūsdienu cilvēka dzīvē. Baušļi netiks skatīti kā paģēroši likumi vai tikumi, bet gan kā mūsdienu cilvēka eksistenciāli pārdomu jautājumi. Teologs Indulis Paičs aplūkos baušļu vēsturisko kontekstu un minēs to aktualitāti mūsdienās. Ērģelniece Ingūna Grīnberga pirmo bausli izspēlēs mūzikā., ar subtitriem.

2011. gada aprīļa beigās dzejniece Anda Līce svinēja skaistu apaļu jubileju. 70 gadi ir labs brīdis mūžā, lai pateiktu saviem senčiem, savai mammai paldies par labajiem gēniem, taisno muguru un gaišo, priecīgo prātu. Videofilmā dzejniece runā arī par trim laikiem savā dzīvē, kuru robežu spilgti iezīmējis 1949. gada 25. marts.

Apraksts nav pieejams.

Dzejnieces Ārijas Elksnes dzeja komponistu Imanta Kalniņa, Zigmara Liepiņa, Ulda Stabulnieka dziesmās.

“Province” – tie ir valsts bēniņi. Tā ir kā savdabīga pasaule, kam ikdienā mēs, viesistabu un guļamistabu apdzīvotāji, nepievēršam daudz uzmanības. Laiks šeit rit pēc citiem likumiem. Tas atnāk gandrīz tikpat ātri, bet aiziet lēnāk un ilgāk kavējas. Katrai valstij un tautai ir vajadzīgi savi bēniņi. Tie dod kādu īpašu stabilitāti, kas nekā citādi nav iegūstama. Bēniņu lielākā bagātība ir to spēja būt citādiem… Raidījuma komanda – Dace Kokle, Harijs Beķeris, Armands Rudzītis, Krišjānis Leitis, Juris Lasinskis, Edmunds Rimšāns – ir apņēmusies aizbraukt pie KATRA Latvijas iedzīvotāja, kurš dzīvo ārpus Rīgas.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Zālaines nodrošina barību neskaitāmām ģimenēm. Zāle aug nepārtraukti, tās krājumi ir neizsmeļami. Taču atklātā līdzenumā īsti nav, kur paslēpties. Tāpēc vecākiem ir grūtības pasargāt savus mazuļus barošanās laikā. Hiēnsuņu vecākiem problēmas sagādā neapdomīgie un nepieredzējušie pusaudži, kas sabojā medības, pirms tās vēl sākušās. Ziemeļamerikas lapsai rodas jauni izaicinājumi mazuļu nosargāšanā un barošanā, jo tuksnesī pēc lietavām sazēlusi gara zāle… Anglijā podnieklapsene par savām atvasēm rūpējas viena, mazās dzērves – divatā, taču ir ģimenes, kurās ar abiem vecākiem nepietiek, lai pasargātu mazuļus. Savukārt Patagonijā gvanako saskaras ar cilvēku izraisītajām problēmām, no kurām gadā mirst 30 000 šīs sugas dzīvnieku. Ne vienmēr problēmu risinājumi ir sarežģīti – dažreiz mēs varam savvaļas dzīvniekiem palīdzēt pavisam vienkārši. Kā – par to šajā sērijā., ar subtitriem.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Dokumentālais seriāls “Garainis” otro gadu meklē atbildes uz jautājumiem: kā iedvesma dzīvo pāri laikam? Kas notiek, kad satiekas divi mākslinieki no dažādām mākslām? Vai izrādes, gleznas, rasējumi, notis un kinolentes ceļas no vienas un tās pašas gara ainavas? Ik epizodi savus atbilžu variantus piedāvā spilgtas un spēcīgas personības, ceļojot kopā ar Martu Selecku un Gustavu Terzenu. Katrīna Neiburga – Hardijs Lediņš Kā restaurēt nebijušas sajūtas un kā uzbūvēt sapņu mašīnu? Kur mākslinieces Katrīnas Neiburgas maršrutā ir avangarda mūziķa un arhitekta Hardija Lediņa pieturas punkti? Dokumentālā seriāla “Garainis” otrā gada pirmais ceļojums. Ar taksometru uz jūru, pa ceļam – zivis, zvīņas un asakas, zupa, videomāksla un Bolderājas dzelzceļš.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Trišas dzīvē ir trīs drošas lietas: nesatricināmā draudzība ar Šonu Pītersonu, darbs, kuru viņa dievina, un šī vasara, kas ar sešām kāzām viņu garantēti piebeigs! Triša nezina, kā pārdzīvos šo kāzu sezonu. Šons vēlas viņu atbalstīt un piedāvā izlikties par viņas iemīļoto. Lai gan Triša nezina, kā tas varētu palīdzēt, tomēr ir skaidrs, ka tas arī diži nekaitēs. Tomēr dažādu apstākļu dēļ Šons pats to nevar, tāpēc sūta savā vietā brāli Raienu, savukārt Raiens nezina, kādas īsti ir Šona un Trišas attiecības, un tas visu sarežģī., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Džeina Mārpla saņem ielūgumu uz kāzām – precas viņas draudzene Gvenda, kas dzīvo “Piesaules pudurī” kopā ar atraitni Leo un viņa adoptētajiem bērniem. Pirms dažiem gadiem mājā notikusi traģēdija – dēls Džeko nogalinājis Leo pirmo sievu Reičelu, un pēc notiesāšanas viņam izpildīts nāvessods. Gatavošanos kāzām izjauc kāda svešinieka ierašanās, kurš apgalvo, ka Džeko bijis bez vainas. Nu aizdomu ēna krīt uz visu ģimeni., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

“Tie, kas ir strādājuši ar un ap Ziedoni, ir ieviesuši tādu jēdzienu kā “Ziedoņa faktors”. To apmēram var izstāstīt tā, ka tu kaut ko komponē, ņemies, bet beigās tas nostājas kaut kā nedaudz savādāk, bet labāk. Tas ir tas brīnums, ka, pieskaroties Ziedoņa darbiem, viņš tos piekārto “pa savam”, pat tagad, jau aizsaulē esot,” tā saka Kārlis Lācis. Koncertuzvedumā “Ziedonis. Lācis. Vīrieši” izskan dziesmas, kuras ir speciāli rakstītas katram izpildītājam. Komponists Kārlis Lācis Ziedoņa Vīriešiem licis runāt atklāti, vienlaikus saglabājot sajūtu, ka tas viss var būt arī blefs. Koncertā piedalās Intars Busulis, Jānis Šipkēvics, Renārs Kaupers, Jānis Aišpurs, Artūrs Skrastiņš, Kaspars Znotiņš un Andris Keišs. Koncertuzveduma scenogrāfs un režisors ir Reinis Suhanovs, ar kuru kopā saturu radīja aktieri Artūrs Skrastiņš, Kaspars Znotiņš un Andris Keišs. Horeogrāfe – Elīna Gediņa. Piedalās mūziķi: Jānis Stafeckis – kontrabass, Artūrs Noviks – akordeons, Māris Jēkabsons – pūšamie instrumenti, Kaspars Grigalis un Ainis Zavackis – sitamie instrumenti, Kaspars Zemītis – ģitāra un Kārlis Lācis – pie taustiņiem.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

“Province” – tie ir valsts bēniņi. Tā ir kā savdabīga pasaule, kam ikdienā mēs, viesistabu un guļamistabu apdzīvotāji, nepievēršam daudz uzmanības. Laiks šeit rit pēc citiem likumiem. Tas atnāk gandrīz tikpat ātri, bet aiziet lēnāk un ilgāk kavējas. Katrai valstij un tautai ir vajadzīgi savi bēniņi. Tie dod kādu īpašu stabilitāti, kas nekā citādi nav iegūstama. Bēniņu lielākā bagātība ir to spēja būt citādiem… Raidījuma komanda – Dace Kokle, Harijs Beķeris, Armands Rudzītis, Krišjānis Leitis, Juris Lasinskis, Edmunds Rimšāns – ir apņēmusies aizbraukt pie KATRA Latvijas iedzīvotāja, kurš dzīvo ārpus Rīgas.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Trusēns Simons nav parasts, mazs trušu puika. Viņš ir Super-trusis! Un arī mazs resgalis. Viņš ir skaļš, drosmīgs un gatavs glābt pasauli. Simons meklē piedzīvojumus un ideju viņam netrūkst. Ielīst veca koka tumšajā dobumā? Vasaras nakti pārlaist dārzā? Izpeldēties aukstā baseinā? – Nieki vien… Vismaz līdz brīdim, kad tiešām paliek bail… Vai gadās pieslapināt bikses. Tad viņu uzmundrina tētis, mamma un mazais brālītis Gaspārs. Un Simons atkal kļūst par Super-trusi.

Apraksts nav pieejams.

Dumpīgā bitīte nolemj meklēt laimi pasaulē un pamet bišu stropu. Ārā viņu gaida jaunas draudzības un arī šķēršļi, ar kuriem Maijai nenācās sastapties bišu stropa drošībā. Taču bitīte Maija atgriežas mājās un labprāt savās zināšanās un novērojumos dalās arī ar pārējām bitēm.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Teo paziņo tēvam, ka vairs nevēlas ar viņu kontaktēties, un liek viņam pamest “Firstenhofu”, Kristofs atbalsta viņa izvēli. Kristofs gaida Aleksandras atgriešanos no sanatorijas un nolemj sarīkot viņai īpašas vakariņas. Ana ar Lāli un Stellu apmeklē Tālheimas muižu, Lāle pamana, ka Anu nomoka stipras sāpes mugurā. Katju sagaida patīkams pārsteigums: ciemos ierodas viņas meita Maksija, kura veiksmīgi pabeigusi medicīnas studijas un strādā pie sava doktora darba.

Augot Mežonīgajos rietumos un klausoties sava tēta aizraujošos stāstus, kāmim Billijam, kas ģērbies kovboja tērpā, rodas kvēla vēlēšanās arī pašam visu piedzīvot. Tā kā katra jauna diena Billijam dāvā iespēju doties visslavenāko kovboju cienīgos piedzīvojumos, viņš ir apņēmies neko nelaist garām. Billijs līdzi ņem savu uzticamo draugu slieku Žanu Klodu un savu draudzeni akmeņu caunu Sūziju, un trijatā viņi dodas piedzīvojumu meklējumos.

Apraksts nav pieejams.

Tuta Londonā Hello! My name is Tuta! Tuta un Lapsiņa ir nonākušas Londonā, lai aplūkotu skaisto Bakingemas pili, Temzas upi un Tauera tiltu. Skaties sēriju un dodies baudīt pēcpusdienas tēju kopā ar Tutu un Lapsiņu! Divas Tutas un mode Melnā Lapsa un Āpsītis šodien ir nolēmuši iejusties modes ekspertu lomā. Vai Tu zini, kas ir mode? Un vai Melnajai Lapsai izdosies pierunāt Tutu mainīt savu garderobi? Skaties sēriju un piedzīvo modes skati kopā ar Tutu!, ar surdotulkojumu.

Ziņkārīgs un ideālistisks Mumintrollis ar savu neparasto ģimeni un kaprīzajiem draugiem aizvedīs mūs piedzīvojumos Muminielejas maģiskajā pasaulē. Dažkārt viņi dosies tālāk par ieleju uz lielajiem plašumiem, milzīgajiem, tumšajiem mežiem, noslēpumainām, tālām salām un vientuļiem, bīstamiem kalniem.

Blanka apsveic Hanu ar līgavas statusu, bet meitene ir šaubu pilna un paziņo marķīziem, ka pamet “Solījumu”. Pelajo atklāj Katalīnai, ka ieroču naudu atdevis Lorenso, un Katalīna viņam pieprasa to atdot, bet bez panākumiem. Martina uzstāj Kurro, ka došanās karot ir slikta doma, bet puisis sniedz viņai reālistisku skatījumu uz situāciju. Vera Santosam atklāj savu patieso identitāti un ir spiesta atraidīt Lopi. “Solījumā” ierodas Norberta, kura paziņo Simonai un Kandelai satraucošu vēsti par Virtudesu., ar subtitriem.

Dokumentālā filma par Vudgrīnas suņu patversmi, kas saved kopā radniecīgas dvēseles – suņus ar jaunajiem saimniekiem. Katrā sērijā iepazīstamies ar vairākiem suņiem, kurus liktenis atvedis uz patversmi, un vairākiem cilvēkiem, kuri meklē sev jaunus četrkājainos draugus. 1. sērija Kāds pāris no Londonas sastop divus ļoti atšķirīgus suņus – drošo un rotaļīgo Stafordšīras terjeru Bellu un nedaudz bailīgo terjeru, vārdā Čeha. Šķiet, ka Bella dod priekšroku Džejam, taču pēdējais vārds piederēs viņa dzīvesbiedrei Rošni. Tikmēr Eimijai un Aleksam jāpieņem lēmums, vai viņi būs gatavi izaicinājumam – viņiem piemeklēts neredzīgs spaniels. Savukārt Stafordšīras terjers vārdā Vinnija ir pieķēries savai hendlerei. Vai viņas sirdī atradīsies vieta mīlestībai pret Džesu?, ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Eliass paziņo Mārtinam, ka viņa tēvs, pasniedzējs Gēro, nepiekrīt smadzeņu operācijai, ne tāpēc, ka baidās, bet tāpēc, ka grib aizmirst – sievas nāve viņam bijis pārāk smags trieciens. Arī dēls viņu nevar pierunāt – ar katru epizodi Gēro veselības stāvoklis strauji pasliktinās, bet beidzot Mārtins uzzina patiesību – Gēro jūtas vainīgs savas sievas nāvē. Mārtins paziņo ģimenei, ka precēsies ar Kārinu.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

“” Ilmāra Latkovska vadībā jaunajā sezonā desmit sērijās aplūkos desmit bibliskos baušļus mūsdienu cilvēka dzīvē. Baušļi netiks skatīti kā paģēroši likumi vai tikumi, bet gan kā mūsdienu cilvēka eksistenciāli pārdomu jautājumi. Teologs Indulis Paičs aplūkos baušļu vēsturisko kontekstu un minēs to aktualitāti mūsdienās. Ērģelniece Ingūna Grīnberga pirmo bausli izspēlēs mūzikā., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

“Province” – tie ir valsts bēniņi. Tā ir kā savdabīga pasaule, kam ikdienā mēs, viesistabu un guļamistabu apdzīvotāji, nepievēršam daudz uzmanības. Laiks šeit rit pēc citiem likumiem. Tas atnāk gandrīz tikpat ātri, bet aiziet lēnāk un ilgāk kavējas. Katrai valstij un tautai ir vajadzīgi savi bēniņi. Tie dod kādu īpašu stabilitāti, kas nekā citādi nav iegūstama. Bēniņu lielākā bagātība ir to spēja būt citādiem… Raidījuma komanda – Dace Kokle, Harijs Beķeris, Armands Rudzītis, Krišjānis Leitis, Juris Lasinskis, Edmunds Rimšāns – ir apņēmusies aizbraukt pie KATRA Latvijas iedzīvotāja, kurš dzīvo ārpus Rīgas.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Trišas dzīvē ir trīs drošas lietas: nesatricināmā draudzība ar Šonu Pītersonu, darbs, kuru viņa dievina, un šī vasara, kas ar sešām kāzām viņu garantēti piebeigs! Triša nezina, kā pārdzīvos šo kāzu sezonu. Šons vēlas viņu atbalstīt un piedāvā izlikties par viņas iemīļoto. Lai gan Triša nezina, kā tas varētu palīdzēt, tomēr ir skaidrs, ka tas arī diži nekaitēs. Tomēr dažādu apstākļu dēļ Šons pats to nevar, tāpēc sūta savā vietā brāli Raienu, savukārt Raiens nezina, kādas īsti ir Šona un Trišas attiecības, un tas visu sarežģī., ar subtitriem.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Džeina Mārpla saņem ielūgumu uz kāzām – precas viņas draudzene Gvenda, kas dzīvo “Piesaules pudurī” kopā ar atraitni Leo un viņa adoptētajiem bērniem. Pirms dažiem gadiem mājā notikusi traģēdija – dēls Džeko nogalinājis Leo pirmo sievu Reičelu, un pēc notiesāšanas viņam izpildīts nāvessods. Gatavošanos kāzām izjauc kāda svešinieka ierašanās, kurš apgalvo, ka Džeko bijis bez vainas. Nu aizdomu ēna krīt uz visu ģimeni., ar subtitriem.

Nākamajā “Veiksme. Intuīcija. Prāts” ciklā visi 12 erudīti sagaidot jautājumu iespējams teiks: “Šito es zin’”. Vismaz tā saucas spēle, kuru visi spēlē Talsos. Pirmā pusfināla kapteiņi Juris Iesaliņš un Uldis Jaunzems-Pētersons. Juris Iesaliņš – komandas kapteinis, “Šito es zin’” jeb Talsu rajona čempionāta komandas “Valdemāra mazbērni” kapteinis. Bērnībā sapņoja braukt ar lielu un dārgu Mercedes-Benz auto un nu sapnis ir piepildījies. Gan ne gluži tādā formā, bet, mainot karjeras ratu, nu kļuvis par autobusa vadītāju. Norausis putekļus no savām zināšanu pūra lādēm, atsācis aktīvu dalību visās spēlēs, no kurām nemet ārā. Viktors Insbegs – komandas “ĪVĀN” kapteinis. Stendenieks. Strādā Talsu novada pašvaldībā. Viktors ir Ģeogrāfu mafijas vecbiedrs. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados stāvējis pie pirmā klātienes krustvārdu mīklu konkursa un Latvijas Erudītu līgas dibināšanas šūpuļa. Cits vaļasprieks: sēņošana un ogošana plašajos Kurzemes mežos. Uldis Priekulis – maizes darbs ir mākoņu stumdīšana Informācijas tehnoloģiju debesīs, bet nu jau vairākus gadus ir erudīcijas spēles “Šito es zin’” veidotājs. Dzīves līkloči veduši prom no dzimtajiem Talsiem, pa ceļam dzimusi kaislība uz erudīcijas spēlēm un nu ir atpakaļ Talsos. Trešo gadu Uldis izaicina talsiniekus un pilsētas viesus uz prāta dueli. Uldis Jaunzems-Pētersons – komandas kapteinis, ikdienā Talsu novada muzeja direktors, brīvdienās piestrādā par bārmeni Analogajā bārā “Sarma”. Latvijas muzeju nozares profesionālis ar pieredzi kultūras mantojuma saglabāšanā, aktīvi iesaistās sabiedriskajos procesos, veicinot inovācijas muzeju darbībā. Viņa darbs raksturojas ar dziļu atbildību pret vēsturisko mantojumu un sabiedrības iesaisti tajā. Andžejs Beļevičs – daudzfunkcionāls bibliotekārs, kurš vienlaicīgi var būt gan mizantrops un vienpatis, gan bārmenis, ar kuru var runāt par jebko. Andžejs ir melomāns, kurš brīvo laiku pavada grāmatu, dzejas krājumu, mūzikas ierakstu krāvumos, spēlējoties teātrī vai kāpjot uz skatuves ar ģitāru kā dziesminieks. Kaut arī vārds un uzvārds polisks, kurzemnieks līdz pašiem nagu galiņiem. Krišjānis Roze – fizikas un datorikas skolotājs Talsu Valsts ģimnāzijā, kuram patīk zināt nevajadzīgas lietas. Brīvajā laikā ieradis aktīvi kustēties – ziemas sezonā hokejs un slēpošana, vasarā peldēšana un atpūta pie dabas. Patīk iepazīt citu valstu kultūras, dabu un cilvēkus. Ir pilna laika tēvs divām meitām.

Apraksts nav pieejams.

Divu tuvāko draugu šķiršanās stāsts. Trīspadsmitgadīgie Leo un Remī ir nenodalāmi viens no otra. Būdami tuvāki par brāļiem, viņi pavada laiku skolā, Leo ģimenes gleznainajā dāliju audzētavā un pārnakšņo viens pie otra. Apzinoties, ka viņu tuvību skolasbiedri sāk uztvert citādāk, Leo pārvērtē abu attiecības un to, kas viņš vēlētos būt. Filma tika nominēta “Oskara” balvai kategorijā “Labākā ārzemju filma”, savukārt režisors Lūkass Donts saņēma Kannu kinofestivāla “Grand Prix”., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

“Es kopš dzimšanas neredzu ar kreiso aci. Iespējams, lēmums nodarboties ar šo biznesu radās tāpēc, ka zināmā mērā saprotu, kā jūtas neredzīgi vai vājredzīgi cilvēki. Savā ziņā es gribu viņiem palīdzēt,” rubrikā “Dzīvei nav melnraksta” stāsta Maksims Mihejevs. Maksims ir sociālais uzņēmējs un cilvēks ar redzes invaliditāti, kurš izveidojis unikālu telpu, kur apmeklētāji pilnībā iegrimst tumsā un mācās uztvert pasauli ar tausti, dzirdi, garšu un ožu. Viņa projekts lauž stereotipus par neredzīgiem cilvēkiem un palīdz viņiem atrast darbu un iekļauties sabiedrībā., ar subtitriem.

“Es vienkārši slepus, nevienam neko nesakot, iekāpu sveša cilvēka mašīnā un aizbraucu uz sveša cilvēka dzīvokli Ķengaragā. Šādas lietas notika. Kaut kādā ziņā tas mani ir padarījis par spēcīgāku cilvēku, neskatoties uz sarežģīto bērnību un attiecībām. Laikam esmu kļuvis par stiprāku savas personības versiju,” rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Niks Bērziņš. Niks atzīst, ka viņam ir bijusi grūta bērnība. To viņš sapratis tikai pēdējo gadu laikā, kad sācis apmeklēt psihoterapeitu un šķetināt pagātnes notikumus. Pats sevī viņš atzinis savu seksualitāti salīdzinoši vēlā vecumā, jo ilgi nespēja to pieņemt. Tomēr dzīve viņam vienmēr ir metusi dažādus izaicinājumus, kuriem nācies tikt pāri. Šobrīd Niks vairs nekomunicē ar savu tēvu un cenšas sakārtot savu emocionālo stāvokli, jo ir zaudējis to laimes sajūtu, kas viņu agrāk pavadīja., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

“Province” – tie ir valsts bēniņi. Tā ir kā savdabīga pasaule, kam ikdienā mēs, viesistabu un guļamistabu apdzīvotāji, nepievēršam daudz uzmanības. Laiks šeit rit pēc citiem likumiem. Tas atnāk gandrīz tikpat ātri, bet aiziet lēnāk un ilgāk kavējas. Katrai valstij un tautai ir vajadzīgi savi bēniņi. Tie dod kādu īpašu stabilitāti, kas nekā citādi nav iegūstama. Bēniņu lielākā bagātība ir to spēja būt citādiem… Raidījuma komanda – Dace Kokle, Harijs Beķeris, Armands Rudzītis, Krišjānis Leitis, Juris Lasinskis, Edmunds Rimšāns – ir apņēmusies aizbraukt pie KATRA Latvijas iedzīvotāja, kurš dzīvo ārpus Rīgas.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Teo paziņo tēvam, ka vairs nevēlas ar viņu kontaktēties, un liek viņam pamest “Firstenhofu”, Kristofs atbalsta viņa izvēli. Kristofs gaida Aleksandras atgriešanos no sanatorijas un nolemj sarīkot viņai īpašas vakariņas. Ana ar Lāli un Stellu apmeklē Tālheimas muižu, Lāle pamana, ka Anu nomoka stipras sāpes mugurā. Katju sagaida patīkams pārsteigums: ciemos ierodas viņas meita Maksija, kura veiksmīgi pabeigusi medicīnas studijas un strādā pie sava doktora darba.

Norbertas ziņa šokē Simonu un Kandelu, Virtudesai būs grūti atklāt, ko virējas par viņu uzzinājušas. Katalīna ir stingri nolēmusi atgūt Lorenso atdoto naudu. Kurro gatavojas doties karot, bet Martina joprojām nespēj to pieņemt, un pēdējo reizi mēģina puisi atrunāt. Pateicoties Blankas iedrošinājumam, Manuels un Hana domā par precēšanos, tomēr Hanas prātu pārņem šaubas un neticība nākotnei., ar subtitriem.

Blanka apsveic Hanu ar līgavas statusu, bet meitene ir šaubu pilna un paziņo marķīziem, ka pamet “Solījumu”. Pelajo atklāj Katalīnai, ka ieroču naudu atdevis Lorenso, un Katalīna viņam pieprasa to atdot, bet bez panākumiem. Martina uzstāj Kurro, ka došanās karot ir slikta doma, bet puisis sniedz viņai reālistisku skatījumu uz situāciju. Vera Santosam atklāj savu patieso identitāti un ir spiesta atraidīt Lopi. “Solījumā” ierodas Norberta, kura paziņo Simonai un Kandelai satraucošu vēsti par Virtudesu., ar subtitriem.

Džozijas veselības stāvoklis nav tik stabils, kā gribētos, Mārtinu moka vainas apziņa, ka viņš ieteicis meitenei piedalīties pētījumos. Kalna pārejā nokritusi un savainojusies 11-gadīga meitene Tamāra. Mārtins atklāj, ka meitenei ir arī nistagms – nekontrolējama acu raustīšanās, kas var norādīt uz neiroloģisku problēmu. Izmeklēšanā noskaidrojas, ka Tamārai galvā ir divas metastāzes. Meitenes māte atklāj, ka meitai ir kaulu vēzis ceturtajā stadijā un ka meitene to nemaz nezina, bet patiesība pārsteigs visus nesagatavotus.

Eliass paziņo Mārtinam, ka viņa tēvs, pasniedzējs Gēro, nepiekrīt smadzeņu operācijai, ne tāpēc, ka baidās, bet tāpēc, ka grib aizmirst – sievas nāve viņam bijis pārāk smags trieciens. Arī dēls viņu nevar pierunāt – ar katru epizodi Gēro veselības stāvoklis strauji pasliktinās, bet beidzot Mārtins uzzina patiesību – Gēro jūtas vainīgs savas sievas nāvē. Mārtins paziņo ģimenei, ka precēsies ar Kārinu.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

“” – tie ir valsts bēniņi. Tā ir kā savdabīga pasaule, kam ikdienā mēs, viesistabu un guļamistabu apdzīvotāji, nepievēršam daudz uzmanības. Laiks šeit rit pēc citiem likumiem. Tas atnāk gandrīz tikpat ātri, bet aiziet lēnāk un ilgāk kavējas. Katrai valstij un tautai ir vajadzīgi savi bēniņi. Tie dod kādu īpašu stabilitāti, kas nekā citādi nav iegūstama. Bēniņu lielākā bagātība ir to spēja būt citādiem… Raidījuma komanda – Dace Kokle, Harijs Beķeris, Armands Rudzītis, Krišjānis Leitis, Juris Lasinskis, Edmunds Rimšāns – ir apņēmusies aizbraukt pie KATRA Latvijas iedzīvotāja, kurš dzīvo ārpus Rīgas.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Nākamajā “Veiksme. Intuīcija. Prāts” ciklā visi 12 erudīti sagaidot jautājumu iespējams teiks: “Šito es zin’”. Vismaz tā saucas spēle, kuru visi spēlē Talsos. Pirmā pusfināla kapteiņi Juris Iesaliņš un Uldis Jaunzems-Pētersons. Juris Iesaliņš – komandas kapteinis, “Šito es zin’” jeb Talsu rajona čempionāta komandas “Valdemāra mazbērni” kapteinis. Bērnībā sapņoja braukt ar lielu un dārgu Mercedes-Benz auto un nu sapnis ir piepildījies. Gan ne gluži tādā formā, bet, mainot karjeras ratu, nu kļuvis par autobusa vadītāju. Norausis putekļus no savām zināšanu pūra lādēm, atsācis aktīvu dalību visās spēlēs, no kurām nemet ārā. Viktors Insbegs – komandas “ĪVĀN” kapteinis. Stendenieks. Strādā Talsu novada pašvaldībā. Viktors ir Ģeogrāfu mafijas vecbiedrs. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados stāvējis pie pirmā klātienes krustvārdu mīklu konkursa un Latvijas Erudītu līgas dibināšanas šūpuļa. Cits vaļasprieks: sēņošana un ogošana plašajos Kurzemes mežos. Uldis Priekulis – maizes darbs ir mākoņu stumdīšana Informācijas tehnoloģiju debesīs, bet nu jau vairākus gadus ir erudīcijas spēles “Šito es zin’” veidotājs. Dzīves līkloči veduši prom no dzimtajiem Talsiem, pa ceļam dzimusi kaislība uz erudīcijas spēlēm un nu ir atpakaļ Talsos. Trešo gadu Uldis izaicina talsiniekus un pilsētas viesus uz prāta dueli. Uldis Jaunzems-Pētersons – komandas kapteinis, ikdienā Talsu novada muzeja direktors, brīvdienās piestrādā par bārmeni Analogajā bārā “Sarma”. Latvijas muzeju nozares profesionālis ar pieredzi kultūras mantojuma saglabāšanā, aktīvi iesaistās sabiedriskajos procesos, veicinot inovācijas muzeju darbībā. Viņa darbs raksturojas ar dziļu atbildību pret vēsturisko mantojumu un sabiedrības iesaisti tajā. Andžejs Beļevičs – daudzfunkcionāls bibliotekārs, kurš vienlaicīgi var būt gan mizantrops un vienpatis, gan bārmenis, ar kuru var runāt par jebko. Andžejs ir melomāns, kurš brīvo laiku pavada grāmatu, dzejas krājumu, mūzikas ierakstu krāvumos, spēlējoties teātrī vai kāpjot uz skatuves ar ģitāru kā dziesminieks. Kaut arī vārds un uzvārds polisks, kurzemnieks līdz pašiem nagu galiņiem. Krišjānis Roze – fizikas un datorikas skolotājs Talsu Valsts ģimnāzijā, kuram patīk zināt nevajadzīgas lietas. Brīvajā laikā ieradis aktīvi kustēties – ziemas sezonā hokejs un slēpošana, vasarā peldēšana un atpūta pie dabas. Patīk iepazīt citu valstu kultūras, dabu un cilvēkus. Ir pilna laika tēvs divām meitām.

Apraksts nav pieejams.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tika satricināta gadsimtiem ilgā Skandināvijas neitralitāte. Somija, Norvēģija un Zviedrija pievienojās NATO un sāka gatavoties karam. Iedzīvotāji saņēma rokasgrāmatas ar padomiem par ūdens, konservu un joda tablešu uzkrāšanu. Bažas par iebrukumu ziemeļos pastiprina tas, ka visas trīs Ziemeļvalstis robežojas ar Krieviju. Somijas robeža ar Krieviju ir garākā Eiropā, savukārt Kaļiņingrada atrodas vien 500 kilometru attālumā no Stokholmas. Kontrole pār Baltijas jūru un Arktiku piešķir šīm valstīm stratēģisku nozīmi. Lai gan tās ilgstoši izvairījās no pārmērīgas militarizācijas, dažu mēnešu laikā tās ir kļuvušas par Eiropas priekšposteni cīņā pret Krievijas ekspansiju. Tagad Zviedrija, Somija un Norvēģija veido kopīgu militāro klātbūtni Arktikā, stratēģiski svarīgā reģionā ar lieliem naftas un gāzes krājumiem, kurš, ledum kūstot, kļūst aizvien pieejamāks. Norvēģijai tas ir īpaši būtisks pagrieziena punkts. Ziemeļu pilsētas uzturēja ciešas saiknes ar Krieviju, lai attīstītu tirdzniecības maršrutus Arktikā, bet tagad uzsvars ir uz aizsardzību., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Filips un Vincents vienojas sadarboties, lai varētu palīdzēt Anai atjaunot stalli Tālheimas muižā; par spīti arvien spēcīgākām sāpēm Ana nolemj kopā ar Filipu un Vincentu apmeklēt Tālheimu. Teo tēvs vēlas uzrakstīt dēlam vēstuli un doties prom, Lāle to uzskata par gļēvu rīcību un liek abiem izrunāties. Attiecības starp Nikolu un Ēriku kļūst arvien saspīlētākas, Nikola nolemj doties atvaļinājumā uz ilgāku laiku. Maksija paziņo Katjai, ka paliks “Firstenhofā”, un lūdz Mihaelam atļauju veikt doktora darba pētījumu viņa slimnīcā.

Pēc Alonso pavēles Lorenso pamet “Solījumu”, bet atklāj kādu Pelajo noslēpumu Katalīnai. Puisim vēlreiz jāatzīst Katalīnai, ka viņš melojis… Virtudesa atzīstas, ka Norbertas teiktais par viņu ir patiesība. Petra saņem rājienu no Krusas, taču Petra ne tikai aizstāvas, bet arī konfrontē Krusu. Tikmēr Krusa joprojām prāto, kas ir Manuela mīļotā, taču tas, ko viņa uzzina par Manuelu, viņu satriec līdz sirds dziļumiem – dēls dodas karot kopā ar Kurro., ar subtitriem.

Norbertas ziņa šokē Simonu un Kandelu, Virtudesai būs grūti atklāt, ko virējas par viņu uzzinājušas. Katalīna ir stingri nolēmusi atgūt Lorenso atdoto naudu. Kurro gatavojas doties karot, bet Martina joprojām nespēj to pieņemt, un pēdējo reizi mēģina puisi atrunāt. Pateicoties Blankas iedrošinājumam, Manuels un Hana domā par precēšanos, tomēr Hanas prātu pārņem šaubas un neticība nākotnei., ar subtitriem.

Džozijas veselības stāvoklis nav tik stabils, kā gribētos, Mārtinu moka vainas apziņa, ka viņš ieteicis meitenei piedalīties pētījumos. Kalna pārejā nokritusi un savainojusies 11-gadīga meitene Tamāra. Mārtins atklāj, ka meitenei ir arī nistagms – nekontrolējama acu raustīšanās, kas var norādīt uz neiroloģisku problēmu. Izmeklēšanā noskaidrojas, ka Tamārai galvā ir divas metastāzes. Meitenes māte atklāj, ka meitai ir kaulu vēzis ceturtajā stadijā un ka meitene to nemaz nezina, bet patiesība pārsteigs visus nesagatavotus.

Pēc sākotnējo simptomu uzzināšanas Mārtins sāk domāt, ka Tamārai, iespējams, nemaz nav kaulu vēzis, bet Langerhansa šūnu histiocitoze, ko var ārstēt ar salīdzinoši vieglām pretiekaisuma zālēm. Lai to pierādītu, jāveic jauna biopsija, līdz ar to dodot jaunas cerības – bet, ja nu tomēr Mārtins kļūdās.

Ar subtitriem.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

“” – tie ir valsts bēniņi. Tā ir kā savdabīga pasaule, kam ikdienā mēs, viesistabu un guļamistabu apdzīvotāji, nepievēršam daudz uzmanības. Laiks šeit rit pēc citiem likumiem. Tas atnāk gandrīz tikpat ātri, bet aiziet lēnāk un ilgāk kavējas. Katrai valstij un tautai ir vajadzīgi savi bēniņi. Tie dod kādu īpašu stabilitāti, kas nekā citādi nav iegūstama. Bēniņu lielākā bagātība ir to spēja būt citādiem… Raidījuma komanda – Dace Kokle, Harijs Beķeris, Armands Rudzītis, Krišjānis Leitis, Juris Lasinskis, Edmunds Rimšāns – ir apņēmusies aizbraukt pie KATRA Latvijas iedzīvotāja, kurš dzīvo ārpus Rīgas.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tika satricināta gadsimtiem ilgā Skandināvijas neitralitāte. Somija, Norvēģija un Zviedrija pievienojās NATO un sāka gatavoties karam. Iedzīvotāji saņēma rokasgrāmatas ar padomiem par ūdens, konservu un joda tablešu uzkrāšanu. Bažas par iebrukumu ziemeļos pastiprina tas, ka visas trīs Ziemeļvalstis robežojas ar Krieviju. Somijas robeža ar Krieviju ir garākā Eiropā, savukārt Kaļiņingrada atrodas vien 500 kilometru attālumā no Stokholmas. Kontrole pār Baltijas jūru un Arktiku piešķir šīm valstīm stratēģisku nozīmi. Lai gan tās ilgstoši izvairījās no pārmērīgas militarizācijas, dažu mēnešu laikā tās ir kļuvušas par Eiropas priekšposteni cīņā pret Krievijas ekspansiju. Tagad Zviedrija, Somija un Norvēģija veido kopīgu militāro klātbūtni Arktikā, stratēģiski svarīgā reģionā ar lieliem naftas un gāzes krājumiem, kurš, ledum kūstot, kļūst aizvien pieejamāks. Norvēģijai tas ir īpaši būtisks pagrieziena punkts. Ziemeļu pilsētas uzturēja ciešas saiknes ar Krieviju, lai attīstītu tirdzniecības maršrutus Arktikā, bet tagad uzsvars ir uz aizsardzību., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

“Province” – tie ir valsts bēniņi. Tā ir kā savdabīga pasaule, kam ikdienā mēs, viesistabu un guļamistabu apdzīvotāji, nepievēršam daudz uzmanības. Laiks šeit rit pēc citiem likumiem. Tas atnāk gandrīz tikpat ātri, bet aiziet lēnāk un ilgāk kavējas. Katrai valstij un tautai ir vajadzīgi savi bēniņi. Tie dod kādu īpašu stabilitāti, kas nekā citādi nav iegūstama. Bēniņu lielākā bagātība ir to spēja būt citādiem… Raidījuma komanda – Dace Kokle, Harijs Beķeris, Armands Rudzītis, Krišjānis Leitis, Juris Lasinskis, Edmunds Rimšāns – ir apņēmusies aizbraukt pie KATRA Latvijas iedzīvotāja, kurš dzīvo ārpus Rīgas.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Alfonss un Hildegarde vēlas atjaunot savu laulības solījumu divatā nelielā kapelā, bet laikapstākļi izjauc viņu nodomu, Verners sarīko abiem skaistas svinības viesnīcā. Filips un Vincents aizved Anu uz slimnīcu, kur konstatē, ka pēc kritiena no zirga viņai ir plīsusi niere. Kristofs jūt nepatiku ne tikai pret Katju, bet arī pret viņas meitu Maksiju, un nekautrējas to izrādīt; Katja nolemj pamest viesnīcu un pārcelties uz savu vīna darītavu.

“Solījumā” pagājuši vairāki mēneši. Krusa ir izmisumā – viņa baidās, ka Manuels karā gājis bojā, un organizē svinīgas vakariņas par godu dēla dzimšanas dienai. No Manuela un Kurro nav saņemta nekāda ziņa jau vairāk nekā mēnesi. Krusas draudzene Marija Antonija palīdz marķīzei remdēt sāpes, bet ar Alonso viņi kļuvuši pavisam atsvešināti. Katalīna dzīvo angārā. Pelajo ir pazudis. Vera un Santoss ir kopā, Lope ir izmisumā par to un ir iepinies tumšos darījumos. Petra ir jaunā saimniecības vadītāja un nekautrējas izmantot savu statusu un pazemot kalpotājus., ar subtitriem.

Pēc Alonso pavēles Lorenso pamet “Solījumu”, bet atklāj kādu Pelajo noslēpumu Katalīnai. Puisim vēlreiz jāatzīst Katalīnai, ka viņš melojis… Virtudesa atzīstas, ka Norbertas teiktais par viņu ir patiesība. Petra saņem rājienu no Krusas, taču Petra ne tikai aizstāvas, bet arī konfrontē Krusu. Tikmēr Krusa joprojām prāto, kas ir Manuela mīļotā, taču tas, ko viņa uzzina par Manuelu, viņu satriec līdz sirds dziļumiem – dēls dodas karot kopā ar Kurro., ar subtitriem.

Džozijai sākusies akūta nieru mazspēja, un iekaisums pieaudzis spēkā. Tiek apsvērta iespēja Džozijai nozīmēt citu ārstu – ja viņai notiks kas slikts, Kārina Mārtinu ienīdīs visu atlikušo mūžu, taču viņa to nevēlas… Mārtins paziņo, ka viņa paciente Jana ir sešpadsmitajā grūtniecības nedēļā. Sieviete bieži dzer miegazāles, kuru lietošanu Mārtins iesaka pārtraukt. Jana paziņo jaunumus atsvešinātajam vīram Maksam, taču viņš to neuztver kā cerēts. Mārtins uzzina, ka Jana ir zaudējusi vienu grūtniecību – tieši 16. nedēļā.

Pēc sākotnējo simptomu uzzināšanas Mārtins sāk domāt, ka Tamārai, iespējams, nemaz nav kaulu vēzis, bet Langerhansa šūnu histiocitoze, ko var ārstēt ar salīdzinoši vieglām pretiekaisuma zālēm. Lai to pierādītu, jāveic jauna biopsija, līdz ar to dodot jaunas cerības – bet, ja nu tomēr Mārtins kļūdās.

Ar subtitriem.

Ar subtitriem.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Latgales raidījuma trešajā sērijā dosimies uz Kromu kalnu pie Aleksandra Lubāna. Viņš ir Kromu kalna brālistes virsaitis – dibinātājs un biedrības vadītājs. Viņš kopā ar draugiem atjaunojis seno Latgales pilskalnu, lai mūsdienās jaunieši redzētu kā pirms daudziem gadu simtiem dzīvojuši viņu senči. Tālāk mūsu ceļš vedīs uz Ludzu, kur satiksim repa grupu “Latgalīšu reps”. Viņi ir sava novada patrioti un savu mūziku izpilda tikai latgaļu valodā. Kā izveidojusies grupa un kādēļ viņi tik uzticīgi Latgalei, to noskaidrosim tiekoties ar Ivo un Didzi. No Ludzas dosimies uz Rēzekni, kur netālu no pilsētas savu cepli “Cukrasātā” izveidojuši Staņislavs Viļums un Viola Anna Bīriņa. Latgale neapšaubāmi ir podnieku zeme, tādēļ ar viņiem runāsim cik viegli vai sarežģīti ir atrast savu vietu Latgales podnieku saimē? Tālāk mūsu ceļš vedīs uz Lubānu, kur jau pa gabalu redzami gladiolu lauku. Te saimnieko Jāzeps Brencis un viņa sieva Ruta. Gladiolas ir Rutas aizraušanās un arī hobijs. Runāsim par gladiolām, lopkopību un Latgales mīlestību. Bet trešo sēriju noslēgsim “Zvejniekos”. Būsim ciemos pie Annas. Te var sajust īsto Latgali. Skats no viņas mājām uz Lubānu ir neatkārojams. Tas viss trešajā “Neatklātās Latgales” sērijā.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Iveta ir tā šīs sezonas saimniece, kura savā ikdienā un svētkos godā tur latvisko garu. Viņas sētā “Manas zemes pirts” ik solī jūtams tautas spēks – latvju raksti, dabas klātbūtne un pirtiņa mājas pagalmā, kur satiekas gars, miesa un dvēsele. Šis ir stāsts par Ivetu – sievišķīgu un spēcīgu sievieti, kas ar savu klātbūtni dziedina un sazemē. Spēka rituālā viņa ved pārējās saimnieces caur latviskām gudrībām un dabas ritmiem, ļaujot ikvienai sajust mieru un atjaunoties. Taču tā vēl ir tikai daļa no viņas dienas gājuma. Iveta ir arī radoša meistare un īsta garšu zinātāja. Viņa piedāvā dāmām gan radošu darbošanos, gan bagātīgi klātu galdu ar lauku uzkodām un kārdinošu pamatēdienu – stores šašliku. Šis ēdiens pārsteidz pat tās, kuras zivis ēst nav radušas, – arī saimnieci Evitu. Desertā saimniecēm – kārums no bērnības atmiņu lādītes. Vai saimnieces spēs ļauties šai latviskuma burvībai un iejusties Ivetas darinātajā pasaulē? Vai viņas novērtēs saimnieces pūles un sajutīs sakņu spēku, kas vijas cauri “Manas zemes pirts” sētai.

Apraksts nav pieejams.

Dainis Īvāns – viens no spilgtākajiem Latvijas Jauno laiku vēstures līderiem un personībām filmā saka, ka bērnībā vēlējies kļūt par Lāčplēsi, kura mutē Rainis licis vārdus – ‘’Nav pagātnei varas, mans ceļš ir jauns’’. Par Latvijas pagātni un tagadni Īvāns stāsta bez noklusējumiem un politiski klišejiskiem tekstiem. Viņš uzskata, ka vara degradē cilvēku, viņam ir savi argumenti, kuros šajā laikā ir būtiski ieklausīties. Īvāns ir gatavs atzīt arī savas kļūdas un vilšanās, kas ir tik neraksturīgi mūsdienu politiskās domas līderiem. Viņš atzīst arī personiskos zaudējumus, kas upurēti uz sabiedriski politiskās cīņas altāra. Filma “Īvāns” ir stāsts par cilvēku, kurš simbolizē jaunlaiku Latvijas vēsturi, par cilvēkvalsti, kas apvieno sevī gan cerības, ideālismu, vilšanos, izvēles, kompromisus, uzvaras un zaudējumus. Un atrod sevī spēku atgriezties pie pirmsākumiem, neļaut sevi samalt laikmeta griežiem un nebūt tikai par gadījuma karakalpu dzīves noliktajā stāstā. Dainim ir četras galvenās vērtības – tauta, zeme, valsts un ģimene. Tās nav mainījušās kopš Atmodas laika, lai arī pašam Dainim ir bijis periods politikā (Rīgas Domē), ko viņš atceras nelabprāt. Dainis ir izanalizējis šo laiku un aktīva politiskā dzīve viņu vairs nevilina. Viņš toties palīdz savām kaimiņienēm pļaut zāli, apart laukus, novākt ražu., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

“Province” – tie ir valsts bēniņi. Tā ir kā savdabīga pasaule, kam ikdienā mēs, viesistabu un guļamistabu apdzīvotāji, nepievēršam daudz uzmanības. Laiks šeit rit pēc citiem likumiem. Tas atnāk gandrīz tikpat ātri, bet aiziet lēnāk un ilgāk kavējas. Katrai valstij un tautai ir vajadzīgi savi bēniņi. Tie dod kādu īpašu stabilitāti, kas nekā citādi nav iegūstama. Bēniņu lielākā bagātība ir to spēja būt citādiem… Raidījuma komanda – Dace Kokle, Harijs Beķeris, Armands Rudzītis, Krišjānis Leitis, Juris Lasinskis, Edmunds Rimšāns – ir apņēmusies aizbraukt pie KATRA Latvijas iedzīvotāja, kurš dzīvo ārpus Rīgas.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Ana gatavojas operācijai un raizējas par Tālheimas muižas nākotni. Ēriks un Ivonna nolemj ieviest pārmaiņas savā intīmajā dzīvē un uzsāk lomu spēles. Maksija gatavo pētījuma dokumentāciju, ko parādīt Mihaelam, bet Kristofs liek izmest Maksijas mantas no īpašnieku dzīvokļa. Katja paziņo Kristofam, ka pamet darbu “Firstenhofā”, bet tad uzzina, ka viņas vīna dārzā ir nosaluši visi vīnogulāji un viņa ir izputināta.

Ar subtitriem.

“Solījumā” pagājuši vairāki mēneši. Krusa ir izmisumā – viņa baidās, ka Manuels karā gājis bojā, un organizē svinīgas vakariņas par godu dēla dzimšanas dienai. No Manuela un Kurro nav saņemta nekāda ziņa jau vairāk nekā mēnesi. Krusas draudzene Marija Antonija palīdz marķīzei remdēt sāpes, bet ar Alonso viņi kļuvuši pavisam atsvešināti. Katalīna dzīvo angārā. Pelajo ir pazudis. Vera un Santoss ir kopā, Lope ir izmisumā par to un ir iepinies tumšos darījumos. Petra ir jaunā saimniecības vadītāja un nekautrējas izmantot savu statusu un pazemot kalpotājus., ar subtitriem.

Džozijai sākusies akūta nieru mazspēja, un iekaisums pieaudzis spēkā. Tiek apsvērta iespēja Džozijai nozīmēt citu ārstu – ja viņai notiks kas slikts, Kārina Mārtinu ienīdīs visu atlikušo mūžu, taču viņa to nevēlas… Mārtins paziņo, ka viņa paciente Jana ir sešpadsmitajā grūtniecības nedēļā. Sieviete bieži dzer miegazāles, kuru lietošanu Mārtins iesaka pārtraukt. Jana paziņo jaunumus atsvešinātajam vīram Maksam, taču viņš to neuztver kā cerēts. Mārtins uzzina, ka Jana ir zaudējusi vienu grūtniecību – tieši 16. nedēļā.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar subtitriem.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Ar subtitriem.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

“Dzejnieks Jānis Peters ar visu savu būtību ir Dzejnieks, jo citādi nevarēja rasties viņa viedā un populārā poēma "Nakts pēc tautasdziesmas", jo citādi nevarēja stiprs pretī nākotnei ripot viņa pirmais dzejas krājums "Dzirnakmens". Tik daudz no dārgā dzejas rakstīšanas laika veltīts savai tautai. Dāsni, dzejiski, diplomātiski, mērķtiecīgi – arī tā ir Dzejnieka būtība. Un Atmodas laika dzejnieks kļuva par diplomātu – bija sācies arī viņa dzīvē "sniegpulkstenīšu laiks", kad miermīlīga personības enerģija, kultūras bagātību piepildīta, bija jādod savai tautai atkal," norāda žurnāliste Ilze Strenga.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Latgales raidījuma trešajā sērijā dosimies uz Kromu kalnu pie Aleksandra Lubāna. Viņš ir Kromu kalna brālistes virsaitis – dibinātājs un biedrības vadītājs. Viņš kopā ar draugiem atjaunojis seno Latgales pilskalnu, lai mūsdienās jaunieši redzētu kā pirms daudziem gadu simtiem dzīvojuši viņu senči. Tālāk mūsu ceļš vedīs uz Ludzu, kur satiksim repa grupu “Latgalīšu reps”. Viņi ir sava novada patrioti un savu mūziku izpilda tikai latgaļu valodā. Kā izveidojusies grupa un kādēļ viņi tik uzticīgi Latgalei, to noskaidrosim tiekoties ar Ivo un Didzi. No Ludzas dosimies uz Rēzekni, kur netālu no pilsētas savu cepli “Cukrasātā” izveidojuši Staņislavs Viļums un Viola Anna Bīriņa. Latgale neapšaubāmi ir podnieku zeme, tādēļ ar viņiem runāsim cik viegli vai sarežģīti ir atrast savu vietu Latgales podnieku saimē? Tālāk mūsu ceļš vedīs uz Lubānu, kur jau pa gabalu redzami gladiolu lauku. Te saimnieko Jāzeps Brencis un viņa sieva Ruta. Gladiolas ir Rutas aizraušanās un arī hobijs. Runāsim par gladiolām, lopkopību un Latgales mīlestību. Bet trešo sēriju noslēgsim “Zvejniekos”. Būsim ciemos pie Annas. Te var sajust īsto Latgali. Skats no viņas mājām uz Lubānu ir neatkārojams. Tas viss trešajā “Neatklātās Latgales” sērijā.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.